Mantojuma jautājums parasti ir iesaistītas vismaz divas puses - mantojuma atstājējs un mantinieks.
Lai nebūtu nekādu nepatīkamu pārsteigumu mantas sadalē ir nepieciešams zināt vairākas būtiskas lietas abām iesaistītajām pusēm.
Mūsu juristi palīdzēs jums sastādīt visus nepieciešamos mantojuma dokumentus un atbildēs uz jūsu jautājumiem.
"Tiesību iestāties mirušā mantisko attiecību kopībā sauc par mantojuma tiesību. Personu, kam pieder tāda tiesība, sauc par mantinieku."*
Mantot spēj gan fiziskas, gan juridiskas personas, un pilnu vai daļēju mantu.
Lai izvairītos no neparedzamiem notikumiem ir vēlams, ja mantojumama atstājējs izteic savu gribu testamentā vai mantojuma līgumā.
Mantinieki var iegūt savā īpašumā mantu pēc likuma, kad nav mantojuma līguma vai testamenta vai kad tie nav spēkā esoši.
Testaments - kas arī pazīstams kā novēlējums vai pēdējā griba ir rakstīts un oficiāli apstiprināts dokuemnts par to kā tiks sadalīta viņa manta pēc nāves.
Tos var iedalīt:
Publiskie ir oficiāli saskaņoti un tos veido pie notāra vai bāriņtiešā.
Privātos testamentus veido paši mantas atstājēji, ko tie ir parakstījuši.
Nav iespējams uzreiz pateikt vienu nodokļa summu, ka sbūtu jāmaksā saņemot mantojumu.
Tas atkarīgs no faktoriem kā:
Lai precīzi noteiktu visas izmaksas iesakam konsultēties ar speciālistu.
Galvenā starpība starp mantojuma līgumu un testamentu ir tāda, ka testamentā cilvēks var mainīt savu viedokli par to iepriekš neinformējot saņēmēju, taču mantojuma līgumu nevar mainīt vai atcelt bez saņēmēja piekrišanas.
Mantojuma līgumu parasti sastāda jurists un tas tiek apstiprināts pie notāra.
Bērniem ir tiesības pieprasīt savu daļu no mantojamās mantas, taču to cik daudz pienākas un vai pienākas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem kā:
Lai precīzi noskaidrotu visus jums radušos jautājumus par mantojuma tiesībām aicinām jūs konsultēties ar mūsu speciālistiem.